Otrs nāk palīgā kustināt. Par izrādi “more than naked”

Līga Kozlovska*

Par austriešu horeogrāfes Dorisas Ūlihas (Doris Uhlich) izrādi “more than naked” Tallinā 2015. gada 10. oktobrī

The article was first published on October 14, 2015 on http://www.journal.dance.lv/2015/10/14/otrs-nak-paliga-kustinat-par-izradi-more-than-naked/

Uz skatuves iznāk 16 kaili cilvēki. No sākuma ir tā nedaudz savādi, jo līdz šim biju redzējusi tikai vienu izrādi ar pilnīgi kailu mākslinieku. Toreiz izģērbšanās notika izrādes laikā, atceros kā nodomāju – vai viņa tiešām izģērbsies pilnībā? Izģērbšanās procesā skatītājs it kā tiek sagatavots. Šoreiz gan pirms izrādes tiku informēta, ka būs kaili dejotāji. Nedaudz pārsteidza, ka uz skatuves uzdrošinājušies uzkāpt arī cilvēki ar „nemodeļu” augumu. Šo izrādi vajadzētu noskatīties cilvēkiem, kuri žurnālu vāku ietekmē sēž uz diētām.

Pirmajā epizodē visi dejo – ārdās. Liekas, ka esmu klubā, tikai cilvēki ir bez apģērbiem. Vai šādi nevar izdejoties brīvāk, vieglāk, nav jādomā par apģērbu, izskatu? Labās mājas ballītēs taču arī nedomājam par izskatu, bet gan brīvu kustību. Nākamajā epizodē dejotāji cenšas iekustināt citas ķermeņa daļas, vibrēt virsējos slāņus – cits cisku, cits vēderu, cits krūti… Tad jau arī otrs nāk palīgā kustināt šīs ķermeņa daļas. Izrādes laikā mākslinieki arī sadalās grupiņās, kurās meklē iespējamos cilvēku ķermeņu saskarsmes veidus un to radītās skaņas, piemēram, ķermeņiem sitoties vienam pret otru dažādās vietās. Man vislabāk patika, kā meitene ar ieskrējienu un savu ķermeni stūma uz priekšu otru ķermeni. Tad it kā nedaudz neticami likās, kā ķermeņi, sagūluši cits uz cita krita virsū. Radās jautājums – vai tam, kurš apakšā, nav sāpīgi?

Vienu brīdi dejotāji noiet no skatuves, un uznāk jakā tērpta sieviete dīdžejs. Nodomāju, ka drīz jau izrādei beigas. Tad jautāju sev – vai viņa dejos ar jaku mugurā? Jau tik pierasts, ka dejo bez jebkāda apģērba. Bet viņa noģērbjas. Tad uz skatuves atgriežas pārējie dejotāji, un atkal tiek meklētas visdažādākās kombinācijas, ko ķermenis viens un kombinācijā ar otru var izdarīt un kādas skaņas radīt.

Tuvojoties izrādes beigām, atkal skan ļoti smaga mūzika, un tiek izkliegti vārdi „vibration” (vibrācija), „body” (ķermenis), akcentējot galveno domu – mums jākustina savs ķermenis, jābūt brīviem un līdz ar to jāpaplašina sava domāšana.

Manuprāt, šī izrāde apbrīnojami parāda ķermeņa iespējas un ķermeņa brīvību. Ļoti novērtēju brīvību mākslinieku galvā, jo ne jau visi ir spējīgi izdarīt to, ko viņi. Ir svarīgi mūsdienu sabiedrībai parādīt, ka ķermenis ir skaists, lai kāds tas būtu. Galvenais ir labi tajā justies, ļaut tam atbrīvoties, kustēties. Tad mēs varēsim arī atvērti domāt – pieņemt netradicionālo, būt neatkarīgiem, automātiski  nepieņemt sabiedrībā aprobētas lietas kā pareizas, bet gan pašiem domāt un izvērtēt, kas ir pareizi un kas nav.

Foto: Siim Vahur 

Saistītie raksti:

Intas Balodes komentārs par izrādi “more than naked” angļu valodā lasāms šeit – “Sixteen Naked Estonians”

*Līga Kozlovska par sevi un deju saka tā: “Esmu ar mākslu nesaistītas, eksaktas nozares pārstāve, kas nejauši ievilkta laikmetīgās dejas valgos. Šī deja pievelk, jo nekas līdz galam nav pateikts, bet tā liek domāt par sabiedrības problēmām. Tomēr visvairāk caur šo deju mēs noteikti atklājam paši par sevi.”

*The article has been inspired from The Writing Movement Network. The Writing Movement Network is supported by The Nordic-Baltic Mobility Programme for Culture Short-term network scheme.